LU Medicīnas Fakultātes studiju materiāli kursā "Mācību prakse ģimenes medicīnā".
Ģimenes medicīna ir medicīnas specialitāte, kas nodrošina nepārtrauktu un visaptverošu veselības aprūpi katram indivīdam un ģimenei kopumā. Tā apvieno bioloģiskās, psiholoģijas un sociālās zinātnes, lai atbalstītu dažādu vecumu un dzimumu pacientus.
Ģimenes ārsts spēj apvienot uz pacientu orientētu attieksmi, prasmes un visaptverošaas zināšanas, kas nodrošina ikviena pacienta ārstēšanu, veselības saglabāšanu un slimību profilaksi, neskatoties uz to, vai radusies veselības problēma ir bioloģiska, psiholoģiska vai sociāla. Ģimenes ārsti darbojas kā pacienta veselības advokāti visos ar veselību saistītajos jautājumos – gan koordinējot konsultācijas pie speciālistiem, gan nosūtot uz ārstēšanos slimnīcā, gan nodrošinot mājas aprūpi un iesaistot par sociālo palīdzību atbildīgos darbiniekus, ja tas ir nepieciešams.
Dažkārt nākas saskarties ar viedokli, ka ģimenes medicīnas posms esot pagājis. Modernajā medicīnā šī specialitāte neesot vajadzīga. Jāsaka gan, ka tas ir redukcionistiskās pieejas caurstrāvots uzskats. Cilvēks nav tikai biorobots, tāpēc ar biomedicīnsko pieeju mūsdienās nepietiek, lai pēc būtības risinātu cilvēka veselības problēmas.
Ģimenes medicīna ir nākotnes medicīna, jo izmanto holistisko pieeju, risinot veselības problēmas. Cilvēks tiek uztverts un analizēts, ka domājoša un emocionāla būtne, kas dzīvo savā ģimenē ar tās tradīcijām, sabiedrībā ar tās kultūru un vidē ar tās klimatiskajiem apstākļiem un diemžēl arī paša cilvēka radīto piesārņojumu.
Dabiskās dziedināšanās spēks ik vienā no mums ir lielākais spēks, kas palīdz mums atlabt.
Daļa no veselā nevar būt vesela, ja veselais nav vesels.
Ir svarīgāk zināt, kādam cilvēkam ir attiecīgā saslimšana, nevis kāda saslimšana ir attiecīgajam cilvēkam.